019. gada sākumā Valsts policija publicēja ieskatu pētījumā par negadījumiem, konstatējot, ka teju 40% no smagi cietušajiem gājējiem dažādās avārijās ir tieši seniori, kas vecāki par 60 gadiem. Teju trešdaļā negadījumu vainīgā persona avārijas izraisīšanā ir bijis tieši gados vecākais gājējs.

Iespējams, arī Tev savā ikdienā ir nācies redzēt situācijas, kad kāds seniors šķērso ielu vai veic citas neapdomīgas darbības, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus un apdraudot gan sevi, gan apkārtējos. Kādi ir iemesli šādai rīcībai un ko varam ieteikt gados vecākiem ļaudīm, kas kā gājēji piedalās satiksmē, lasi turpinājumā!

Statistika neiepriecina

Policijas apkopotie dati vēsta, ka katru gadu negadījumos cieš vismaz 200 satiksmes dalībnieku – gājēju, kuri ir vecāki par 60 gadiem. 2018. gadā avārijās bijuši iesaistīti vairāk nekā 230 gados vecāki cilvēki, no kuriem 22 personas gājušas bojā, bet 38 – tikušas smagi ievainotas.

Kādēļ seniori iekļūst negadījumos tik bieži?

Valsts policijas pētījums parāda arī to, ka gados vecāki gājēji nereti cieš avārijās pašu vainas dēļ, proti, jo neievēro noteikumus, piemēram, šķērso ielu neatļautā vietā vai pie sarkanās gaismas, kā arī mēdz pārvērtēt savas fiziskās spējas. Lai arī domās seniori vēl jūtas pietiekami spēcīgi un ņipri, tas nenozīmē, ka viņu ķermeni spēj tikt līdzi, vai arī maņas nostrādā laikus. Kā rāda statistika, diemžēl cilvēki bieži vien nepārdomā to, vai, piemēram, paspēs ātri šķērsot ielu pirms automašīna, kas tuvojas, viņu sasniegs un tamlīdzīgi. 

Vēl viena plaši izplatīta problēma gājēju, tai skaitā arī senioru vidū, ir atstarotāju nelietošana. Par tad, ja pārvietojies pa pilsētas ielām, kas ir apgaismotas, ir vietas, kurās šoferi nespēj pilnībā pārredzēt visu ceļu un tā malas, jo tās aizsedz krūmi, koki vai arī ēkas. Atstarotāji ir jālieto jebkurā gadalaikā, dodoties ārpus mājas tumšajā diennakts periodā.

Pie iemesliem, kādēļ pensionāri iekļūst negadījumos, var minēt arī atbildības trūkumu un neiecietību pret citiem satiksmes dalībniekiem, proti, dažkārt seniori pat neaizdomājas par to, ka viņu rīcība var apdraudēt ne tikai pašus, bet arī citus cilvēkus, kas atrodas tuvumā. Satiksme pilnvērtīgi var funkcionēt tikai tad, ja visi tās dalībnieki izturas viens pret otru ar cieņu, kā arī ievēro noteikumus. Ja kāda daļa konkrētu iemeslu dēļ izvēlas to nedarīt, šis balanss tiek izjaukts, un tiek radīta auglīga vide negadījumiem.

Ja arī Tavā tuvinieku vai paziņu lokā ir kāds seniors, iesakām ar viņu parunāt par turpinājumā minētājiem padomiem, kas gados vecākiem cilvēkiem ļaus piedalīties satiksmē kā gājējiem droši un bez raizēm:

  • Šķērso ceļu tam paredzētās vietās – brauktuves šķērsošana notiek krustojumos, kad deg zaļā gaisma un pa gājēju pārejām. Jo tomēr tuvākajā apkārtnē nevienas no šīm vietām nav, ceļu var šķērsot tikai tad, ja vari labi to pārredzēt uz abām pusēm.
  • Pārliecinies, ka mašīna, kas tuvojas, apstāsies – dodoties pāri ceļam pa pāreju vai citur, izveido acu kontaktu ar šoferi, lai pārliecinātos, ka viņš Tevi redz un laikus apstāsies.
  • Paskaties uz abām pusēm – pirms ceļa šķērsošanas, vienmēr palūkojies uz abām pusēm, vēlams, to atkārtot un tikai tad iet pāri brauktuvei.
  • Ej pa pareizo malu – ja pārvietojies teritorijā, kur nav ietves, ej pa malu, kas ir tuvāk pretējam braukšanas virzienam, proti, pa kreiso.
  • Lieto atstarotājus – izmanto vienmēr, kad ej ārpus telpām tumšajā diennakts laikā.
  • Izmanto atbilstošus apavus – lai pārvietošanās būtu droša un stabila, izvēlies kurpes, kas neslīd un nodrošina komfortu iešanas laikā.
  • Tu neesi viens – atceries, ka nepieciešamības gadījumā vienmēr vari vērsties pie cilvēkiem uz ielas un pavaicāt palīdzību (jūties slikti, nezini ceļu un tamlīdzīgi).

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *