Droša braukšana
Miegainība vadot automašīnu?

Miegainība vadot automašīnu?

Diennakts tumšais laiks bieži biedē pat pašus pieredzējušākos autovadītājus, jo nepieciešama īpaša koncentrēšanās uz ceļu un apkārtni, turklāt pastāv augsts risks iemigt. Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk dzirdami gadījumi, kad autovadītājs aizmidzis pie stūres, izraisot ceļu satiksmes negadījumu – statistikas dati liecina, ka iemigšana pie stūres ir viens no top 10 biežākajiem negadījumu iemesliem. 

Kā pasargāt sevi un citus ceļu satiksmes dalībniekus un neiemigt pie stūres? Lūk, 5 ieteikumi, kā izvairīties no miegainības!

Kas veicina iemigšanu pie stūres?

Daudziem liekas, ka iemigšana pie stūres visbiežāk notiek tieši tādēļ, ka pirms braukšanas lietots alkohols, taču tā nav – ir daudz un dažādi iemesli, kādēļ autovadītāji mēdz iemigt. Populārākie iemesli, kas var izraisīt autovadītāju iemigšanu:

  • Nogurums un koncentrēšanās spēju zudums garu pārbraucienu rezultātā (visbiežāk ”smago” auto vadītājiem);
  • Nogurums pēc garām darba stundām (visbiežāk pēc nakts maiņām);
  • Miega trūkums (visbiežāk cilvēkiem ar miega traucējumiem);
  • Miegainība, kuru izraisa medikamenti;
  • Labsajūta, kuru izraisa bagātīga maltīte;
  • Atslābums, kuru izraisa siltums, kā arī ērta ķermeņa poza;
  • Tumsas iestāšanās.

Tāpat iemigšanu pie stūres var skaidrot ne tikai ar augstāk minētajiem iemesliem, bet arī ar dabiskiem procesiem. Lielākā daļa iemigšanas izraisītu negadījumu notiek vai nu vēlā pēcpusdienā vai laika posmā no 00:00 līdz 06:00. Šajos laika posmos var rasties enerģijas zudums, dabiska miegainība, kuru rada cilvēka iekšējā laika uzskaites sistēma, kas atbildīga par miegu, apetīti, kā arī citiem ķermeņa procesiem. Īsumā – tieši šajā laikā cilvēki mēdz gulēt diendusas vai nakts miegu. 

miegainiba vadot auto

Kā cīnīties ar miegainību vadot automašīnu? – 5 Padomi

  • Parūpējieties par kvalitatīvu miegu!

Reti kurš mūsdienās patiesi rūpējas par kvalitatīvu miegu. Pirms dodaties ceļā – pārliecinieties, ka Jums ir bijis kvalitatīvs miegs! Pētījumos pierādīts, ka augstākās koncentrācijas spējas un produktivitāte novērojama tad, ja 24h gulētas vismaz 7-9 stundas. Savukārt pusaudžiem nepieciešamas vismaz 8-10 stundas miega. Pāris padomi, kā uzlabot savu miega rutīnu:

  • Pirms gulēšanas samaziniet ekrāna laiku vai izvairieties no viedierīcēm pavisam!
  • Ieviesiet režīmu – dodieties gulēt katru dienu vienā un tajā pašā laikā!
  • Pirms gulēšanas izvairieties no pamatīgām maltītēm un kofeīnu saturošiem dzērieniem!
  • Dienas laikā esiet fiziski aktīvs – dodieties pastaigās, vingrojiet!
  • Izveidojiet patīkamu miega vidi – tā, lai guļamistabā ir tumšs un kluss!
  • Izvairieties no braukšanas vēlā pēcpusdienā un naktī!

Kā jau minējām, vēla pēcpusdiena un nakts ir laika posmi, kad nogurums ir dabiska parādība, tādēļ šajā laikā centieties izvairīties no braukšanas! Ja tas tomēr nav iespējams, tad, atrodoties uz ceļa, centieties saglabāt maksimālu modrību, piemēram, pagriežot skaļāk mūziku vai arī runājot ar pasažieriem. Labi palīdz arī logu atvēršana, tādējādi ļaujot automašīnas salonā ieplūst svaigam gaisam, kas uzmundrina. 

  • Nelietojiet alkoholu un citas apreibinošas vielas!

Pirms sēžaties pie stūres, nekādā gadījumā nevajadzētu lietot alkoholu un citas apreibinošas vielas – pat tikai neliels daudzums psihotropo vielu, t.sk. alkohola, var būt bīstams un radīt pamatīgu nogurumu, izraisot miegainību. Tādu pašu efektu var radīt arī recepšu un bezrecepšu medikamenti, īpaši pret-alerģijas zāles, kurām miegainība ir viens no galvenajiem blakusefektiem. 

Protams, ir situācijas, kurās nevar nelietot medikamentus, bet noteikti vajadzētu izlasīt to instrukciju un gadījumā, ja viens no blakusefektiem ir miegainība, kādu laiku pēc medikamentu pieņemšanas tomēr nevajadzētu sēsties pie auto stūres.

  • Brauciet ar pārtraukumiem!

Ja nepieciešams braukt garu ceļa posmu, ik pa laikam ievērojiet pārtraukumus! Apstājieties nevis uz ceļa, bet gan kādā drošā un labi apdzīvotā vietā, kur var pastaigāties un izstaipīties svaigā gaisā, piemēram, degvielas uzpildes stacijā. Ik pēc ceļā pavadītas stundas vajadzētu aptuveni 10 minūšu pārtraukumu. Ja braucat ceļa posmus, kas ir garāki par 7-8 stundām, laba ideja ir arī apstāties, lai kaut pusstundu pagulētu un atgūtu spēkus.

  • Parūpējieties par kompāniju!

Lieliski, ja, dodoties ceļā un vadot automašīnu, Jums ir kompānija – tādējādi varēsiet gan aprunāties, novēršot miegainību, gan vajadzības gadījumā, iespējams, arī mainīties lomām. Protams, ar komunicēšanu nevajadzētu pārspīlēt, jo tādā veidā var nonākt pie otras galējības, apzināti mazināt koncentrēšanos vai pat novērst uzmanību no ceļa. 

Vadot automašīnu, ik pa laikam vajadzētu pievērst uzmanību sarkanajiem signāliem – koncentrēšanās spējas zudums, žāvāšanās, aizmirsti pēdējie nobrauktie ceļa posmi, līniju ”peldēšana”, auto ”peldēšana” (nevis akvaplanēšana, bet kontroles zaudēšana), mikromiegs. Ja jūtat, ka miegainība pie stūres nemazinās, neriskējiet! Miegainībā vadot automašīnu mēs apdraudam gan sevi, gan savus pasažierus, savukārt visi kopā mēs radām drošu ceļu satiksmi! 

Tikpat svarīga kā autovadītāja labsajūta ir tas, lai auto vienmēr ir tehniskā kārtībā. Pirms dodaties ceļā, noteikti būtu jāpārbauda gan komponentes, kā logu slotiņas, gan formalitātes, kā OCTA polise