Latvijas autoceļu attīstība

Kad tiek pieminēts Latvijas autoceļu stāvoklis, lielākā daļa sarauc pieri, reizēm pat dusmās, par to, ka uz Latvijas ceļiem var tikai sabojāt savus spēkratu. Un tik tiešām, nav noslēpums, ka ceļi Latvijā ir bedraini un daudzi no tiem ir diezgan sliktā stāvoklī. 

Tomēr ir arī iepriecinošas ziņas priekš visiem autovadītājiem, kas ir ietvertas Latvijas autoceļu attīstības plānos tuvākajiem 20 gadiem.

 

Autoceļu attīstības plāns tiks īstenots trijos posmos

 

ceļu būvdarbi

 

Autoceļu attīstības plānu laika posmam no 2020. līdz 2040.g. paredzēts īstenot trijos posmos. Lai īstenotu attīstības plānu, kopējais finansējums ieplānots trīs miljardu apmērā.

Pirmais posms ieplānots uz 10 gadiem – no 2020. līdz 2030.gadam, kura laikā plānots pārbūvēt 178.9 kilometrus autoceļu ar plānoto finansējumu 984.6 miljonu eiro. Atlikušie divi posmi sadalīti uz pusēm, katram veltot piecus gadus. 

Attiecīgi otrais posms tiks īstenots 2030.-2035.gadā, kura laikā paredzēts uzbūvēt tieši ātrgaitas ceļus 318.6 kilometru garumā ar finansējumu 1.87 miljardi, eiro  un trešais posms tiks īstenots 2035.-2040.gadā, kura laikā plānots izbūvēt 523 kilometrus ar ātrgaitas ceļiem, un šim posmam nepieciešamais finansējums plānots 3.064 miljardi eiro.

 

Četru joslu ātrgaitas ceļi 1020 kilometru garumā

Tuvākajos 20 gados ir paredzēts galvenos valsts autoceļus 1020 kilometru garumā pārvērst par četru joslu ātrgaitas ceļiem, kur atļautais ātrums būtu 130 kilometri stundā. Uz šiem ātrgaitas ceļiem plānots izveidot divas atdalītas brauktuves ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. 

Šie ātrgaitas ceļi 1020 kilometru garumā savienotu Rīgas apvedceļu ar galvenajiem valsts ceļiem. Savukārt Latvijas galvenie autoceļi savienotu maģistrāles ar reģionālajiem centriem, kā arī ar valsts robežu.

 

Rīgas sasniegšana divās stundās

Ceļu infrastruktūras uzlabošana un atļautā ātruma palielināšana ļaus jebkuram autovadītājam no galvenajiem reģionālajiem centriem nokļūt galvaspilsētā nieka  divās stundās. Savukārt no galvaspilsētai tuvākām pilsētām Rīgu varēs sasniegt pat 30 minūšu laikā, piemēram, braucot no Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Ogres, Siguldas un Saulkrastiem.

Uzbūvētās autoceļu maģistrāles savienotu Rīgu ar visām lielākajām Latvijas pilsētām – Ventspili, Liepāju, Jelgavu, Bausku, Jēkabpili un Daugavpili, Rēzekni, Cēsīm, Smilteni un Ainažiem. 

Attīstības plānā ir padomāts arī par reģionālajiem autoceļiem, tos plāno attīstīt tā, lai savienotu reģionālos centrus ar ātrgaitas ceļiem pa iespējami īsāku maršrutu. Kā arī tiks uzlabots Rīgas apvedceļš, lai tas spētu izturēt intensīvo satiksmi.

 

Padomāts arī par dzīvnieku drošību uz ceļiem

 

dzīvnieki uz ceļa

 

Latvijā mīt daudzi meža dzīvnieki, kuri dažreiz mēdz šķērsot autoceļus, arī mājdzīvnieki reizēm uzskrien uz ceļa. Diemžēl šādos gadījumos var notikt ceļu satiksmes negadījums un negribot dzīvnieks tiek notriekts. Nereti šādā negadījumā tiek bojāts arī auto īpašnieka spēkrats. Jāatceras, ka OCTA polise automašīnas bojājumus sadursmē ar dzīvnieku nesedz, toties šādus bojājumus sedz KASKO polise

Tieši tāpēc, lai izvairītos no dzīvnieku izskriešanas uz ceļa un samazinātu notriekto dzīvnieku skaitu, automaģistrāles plānots aprīkot ar speciālām prettrokšņu sienām, kas neļaus dzīvniekam uzskriet uz ceļa.

 

Maģistrāļu digitalizācija

Modernais digitālais laikmets ienāk itin visās dzīvēs sfērās, un, kā izrādās, arī jaunais ceļu attīstības plāns sevī ietver digitālizācijas izmantošanu. Galvenās automaģistrāles plānots aprīkot ar 5G tehnoloģijām, pamatojoties uz to, ka, ja pats ceļs tiek modernizēts un uzlabots, tam jāspēj atbalstīt arī jaunāko tehnoloģiju izmantošanas iespējas. 

Visvairāk šī digitalizācija noteikti iepriecinās tos, autovadītājus, kas ikdienā pārvietojoties izmanto dažādas navigācijas sistēmas.

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *