Kāds ir sods par ātruma pārsniegšanu?


Ātruma pārsniegšana uz ceļiem ir bieži sastopams pārkāpums, kas rada nopietnu risku gan pašiem šo pārkāpumu veicējiem, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Sodu piemērošana par ātruma pārsniegšanu ir nepieciešams preventīvs pasākums, kas spēj samazināt negadījumu skaitu un uzlabot ceļu satiksmes drošību, veicinot atbildīgu uzvedību uz ceļa.

Ātruma pārsniegšanas sekas

Ātruma pārsniegšana ir viens no visbiežāk sastopamajiem pārkāpumu veidiem satiksmē, un tam ir liela negatīva ietekme gan uz transportlīdzekļu vadītājiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem, gan arī satiksmes drošību un infrastruktūru kopumā. Ātruma pārsniegšana samazina reakcijas laiku, tādējādi ievērojami palielinot negadījuma iespējamību. Pat neliela ātruma pārsniegšana var radīt būtisku risku. Pagājušogad Latvijas teritorijā reģistrēti vairāk nekā 20 tūkstoši ceļu satiksmes negadījumu, kuru reģistrācijai izmantots saskaņotais paziņojums.

Saistībā ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu notikušo ceļu satiksmes negadījumu skaitā Latvijā ir novērota pastāvīga pieauguma tendence. Statistikas dati liecina, ka bieži vien ātruma pārsniegšana ir galvenais faktors negadījumu izraisīšanā. Piemēram, Ceļu Satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ziņojumā par 2023. gadu norādīts, ka lielākajā daļā nopietnu ceļu negadījumu Latvijā bija iesaistīta vismaz viena automašīna, kuras vadītājs pārsniedza atļauto ātrumu. 

Arī Valsts policija apstiprina, ka visbiežāk fiksētais ceļu satiksmes pārkāpums jau vairākus gadus ir atļautā braukšanas ātruma neievērošana. Pērn pieaudzis to atļautā ātruma pārkāpēju skaits, kurus apturējuši policisti, – 55 tūkstoši –, savukārt vietās, kur izvietoti fotoradari, vairākums vadītāju brauc lēnāk. Fotoradari 2023. gada pirmajos 10 mēnešos ir fiksējuši 319 000 pārkāpumu, no tiem 280 000 ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. Lielākoties vadītāji pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu par 20–30 km/h, kas ļoti ietekmē arī degvielas patēriņu. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir vērojama krietni izteiktāka iecietība un vieglprātīgāka attieksme pret atļautā ātruma pārsniegšanu. To piekopj vairākums vadītāju, un tā netiek uzskatīta par tikpat riskantu un dzīvību apdraudošu kā, piemēram, braukšana reibumā.

Šīs statistikas dati liecina par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt un uzlabot pasākumus, kas tiek veikti, lai ierobežotu ātruma pārsniegšanu, un tādējādi samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Trešdaļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem ir tiešs rezultāts atļautā ātruma pārsniegšanai vai neatbilstoša ātruma izvēlei. Sodi par ātruma pārsniegšanu ir viens no efektīvākajiem preventīvajiem pasākumiem, kas var ietekmēt vadītāju uzvedību un veicināt drošu braukšanu. Tomēr ir svarīgi arī apvienot sodu piemērošanu ar izglītojošām kampaņām un citiem pasākumiem, lai kopumā mainītu transportlīdzekļu vadītāju uzvedības paradumus un veicinātu atbildīgu braukšanu.

Kāda ir sodu sistēma par ātruma pārsniegšanu?

Latvijā sodi par ātruma pārsniegšanu tiek piemēroti saskaņā ar “Ceļu satiksmes likumu”. Šī likuma mērķis ir nodrošināt kārtību un drošību uz ceļiem, ieviešot stingrus sodus vadītājiem, kuri pārkāpj ātruma ierobežojumus.

Ceļu satiksmes likumā noteiktie fiksētie sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu Latvijā ir atkarīgi no tā, par cik kilometriem ātrums ir ticis pārsniegts. Piemēram, pārkāpjot ierobežojumu par 10-20 km/h, sods var būt apmēram 30-50 eiro, savukārt, pārkāpjot ierobežojumu par vairāk nekā 20 km/h, sods var sasniegt 70-150 eiro apmēru. Turklāt, pastāv iespēja, ka autovadītājam tiks piespriesti arī soda punkti, kas var radīt papildus finansiālas sekas.

Papildus finansiālajiem sodiem, ātruma pārsniegšana var izraisīt arī cita veida sekas, piemēram, transportlīdzekļa pagaidu konfiskāciju, transportlīdzekļa numura izņemšanu, kā arī pastāv risks zaudēt tiesības vadīt transportlīdzekli uz noteiktu laiku. Turklāt, pastāv risks, ka būs atkārtoti jāpiedalās braukšanas kursos un radīsies papildus izmaksas, lai atjaunotu vadītāja tiesības.

Kopumā, sodu sistēma par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu Latvijā ir stingra un paredzēta, lai novērstu šo pārkāpumu un veicinātu drošību uz ceļiem. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ar sodiem vien nepietiek, lai mainītu uzvedības paradumus. Lai gan tiek pastiprināti Ceļu satiksmes likumā noteiktie sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, ir jāīsteno arī izglītojošas kampaņas un citi pasākumi, lai mainītu braukšanas kultūru un veicinātu atbildīgu uzvedību visiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Kā notiek ātruma pārsniegšanas konstatēšana?

Ātruma pārsniegšanas konstatēšana Latvijā tiek organizēta, izmantojot dažādas tehnoloģijas un metodes. Šajās metodēs ietilpst fotoradari, policijas patruļas un automātiskās ātruma kontroles sistēmas. Satiksmes uzraudzībā tiek iesaistīti gan policijas darbinieki, gan tehniskie līdzekļi. Darba organizācija tiek balstīta uz kalendārajā gadā notiekošo – svētkiem, pasākumiem, skolas laiku, brīvlaiku, kā arī sezonālajiem laikapstākļiem. Vairums pārkāpumu ikdienā tiek fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, savukārt policistu darbs ir vairāk vērsts uz smago un rupjo pārkāpumu novēršanu un uzraudzību.

Fotoradari ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā konstatēt ātruma pārkāpumus. Tie ir novietoti uz ceļa malām vai uz transportlīdzekļiem un automātiski uztver automašīnu ātrumu, fotografējot tos, kuri pārsniedz noteikto ātruma ierobežojumu. Šie fotoattēli tiek izmantoti kā pierādījumi pārkāpuma gadījumā. Par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, pieņemts vairāk nekā 300 tūkstošu lēmumu gadā. Ikviens vadītājs saprot, ka fotoradari mēra un fiksē atļautā braukšanas ātruma atbilstību ceļa zīmē norādītajam atļautajam braukšanas ātrumam un tā pārkāpšana rezultēsies ar sodu. Taču ar fotoradariem ir iespējams kontrolēt arī cita veida pārkāpumus.

Papildus ātrumpārkāpumiem ar šīs tehniskās iekārtas palīdzību var fiksēt gan transportlīdzekļa obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polises, gan ikgadējās tehniskās apskates esamību. OCTA ir sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, kas Latvijā ir obligāta ikvienam motorizētajam transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē. Tā kā tā ir obligāta, piedalīties ceļu satiksmē bez derīgas OCTA polises ir aizliegts, un par šādu pārkāpumu pienākas sods.  Sods par braukšanu bez OCTA ir robežās no 30 – 650 eiro. 

Turklāt, ja viens ceļu satiksmes dalībnieks izdarījis divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, kaut vienu un to pašu pārkāpumu vairākkārt, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi. Tas nozīmē, ka, ja transportlīdzeklim nav derīga OCTA polise, pārkāpjot ātrumu, to fiksē katrs ceļā sastaptais radars, un sods būs jāmaksā par katru fiksēto pārkāpumu. Līdz ar to gala rezultātā var izveidoties iespaidīga naudas summa.

Tāpat fotoradaram ir pieejama informācija, vai transportlīdzeklis ir reģistrēts noteiktajā kārtībā, un vai attiecīgās kategorijas transportlīdzeklim ir veikta ekspluatācijas nodokļa nomaksa, kas jāveic, lai pārvietotos pa valsts galvenajiem autoceļiem. Informāciju par fiksētajiem pārkāpumiem lēmuma formā transportlīdzekļa īpašnieks saņem apmēram 45 dienu laikā. Tā tiek nosūtīta uz adresi, kuru persona ir paziņojusi CSDD.

Policijas patruļas ir vēl viena bieži izmantota metode ātruma pārsniegšanas konstatēšanai. Policisti var izmantot speciālus radarus vai citus tehniskos līdzekļus, lai novērtētu transportlīdzekļa ātrumu. Ja tiek konstatēts pārkāpums, policija var uzlikt sodu vai izteikt brīdinājumu. 

Automātiskās ātruma kontroles sistēmas ir jaunāka tehnoloģija, kas tiek izmantota, lai uzraudzītu ceļu tīklus un identificētu ātruma pārkāpumus. Šīs sistēmas bieži vien ir statiskas vai mobilas kameras, kas uzņem video vai fotoattēlus ar transportlīdzekļiem, kas pārkāpj ātruma ierobežojumus. Dati no šīm kamerām tiek automātiski apstrādāti, un pārkāpuma gadījumā pārkāpējam tiek izsūtīta informācija par piemēroto sodu.

Parasti pārkāpumu gadījumā pārkāpējam tiek nosūtīta soda naudas kvīts. Sodi par ātruma pārsniegšanu var ietvert naudas sodu, soda punktus un, iespējams, transportlīdzekļa konfiskāciju, kā arī var tikt atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz noteiktu laiku.

Vai ir iespējams apstrīdēt sodu par ātruma pārkāpšanu?

Latvijā pastāv iespēja apstrīdēt sodu par ātruma pārkāpšanu, taču šī iespēja ir saistīta ar noteiktiem nosacījumiem un procedūrām. Vispārīgi runājot, persona, kurai ir piespriests soda naudas maksājums vai citi soda veidi par ātruma pārkāpšanu, varētu vērsties tiesā, lai apstrīdētu šo sodu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka šāda procesa iznākums ir atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem un pierādījumiem.

Lai veiksmīgi apstrīdētu sodu par ātruma pārkāpšanu, ir nepieciešams rūpīgi izpētīt likumus un tiesību aktus, kas reglamentē ceļu satiksmi un soda piemērošanu. Bieži vien apstrīdēšanas process sākas ar iesniegumu tiesā, kurā pārkāpējs pamato savus iebildumus un piedāvā pierādījumus, kas liecina par soda nepamatotību vai kļūdainību. Tomēr ir jāatzīmē, ka apstrīdēšanas process var būt laikietilpīgs un sarežģīts, un pozitīvs rezultāts nav garantēts. Turklāt, personai, kura zaudē šādu lietu, var tikt uzlikts papildu tiesas izdevumu un soda naudas maksājumus.

Sodi par ātruma pārsniegšanu – preventīvs pasākums

Sodu piemērošana par ātruma pārsniegšanu ir būtisks faktors ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Tas ir ne tikai preventīvs pasākums, lai samazinātu negadījumu skaitu, bet arī lai veicinātu disciplīnu un atbildīgu braukšanu. Sodi, kā arī citas sankcijas, sniedz skaidru signālu par to, ka ātruma pārsniegšana ir nepieņemama un var radīt nopietnas sekas ne tikai pārkāpējam, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, ir svarīgi, lai autovadītāji pievērstu uzmanību savam braukšanas ātrumam un stilam. Tas ietver ātruma ierobežojumu respektēšanu, kā arī nepieciešamību izvērtēt apstākļus un pielāgot savu braukšanas ātrumu atbilstoši drošības prasībām un situācijai uz ceļa. Turklāt ir svarīgi ievērot visus ceļu satiksmes noteikumus, tostarp braukt uzmanīgi un rūpēties par citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību. 

Katrs autovadītājs ir atbildīgs par savu uzvedību uz ceļiem, un atbilstoša braukšanas prakse un drošības apziņa var ievērojami samazināt ceļu satiksmes negadījumu risku, kā arī samazināt nākamā gada OCTA un KASKO izmaksas. Kopēji centieni un apņemšanās veidot kultūru, kurā drošība ir prioritāte, var sniegt būtisku ieguldījumu ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanā.